“Vienīgais, kas apdraud Tevi ir Tavs prāts. Tas prāts mums ir tāda “tricky” lieta. Mēs esam saskatījušies visādas filmas, šausmu filmas un mums ir baigā iztēle. Katru reizi, kad mēs mežā dzirdam kādu troksni, mēs sabīstamies. Un uzreiz prāts ieslēdzas un sāk burt Tev baigo ainu – nāk slepkava ar nazi, droši vien grib Tevi uzšķērst. Bet tā nav. Tas ir tikai Tavs prāts.” – šie teikumi sevī ietver daudz vairāk, nekā pateikts to vārdos. 

Bailēm lielas acis [un ausis] – kur vēl labāk tas attiecināms par būšanu vienam naktī, mežā? 

Noskaties (vai noklausies) šo Riharda stāstījumu, kur viņš ļoti labi izklāsta visu, kas jāzina par galvenajiem psiholoģiskajiem šķēršļiem, par zvēriem un to, kurš no visiem esot mežā ir visbīstamākais (un par asinskāriem lāčiem te nav ne vārda). 

Uzraksti komentārā, vai pēc noskatīšanās doma par būšanu mežā vienam vēl joprojām šķiet tik biedējoša?